Par Mums

Latvijas Pastāvīgā šķīrējtiesa ir nevalstiska, neatkarīga institūcija, kas darbojas pastāvīgi un ir tiesīga izšķirt civiltiesiskus strīdus starp juridiskām un fiziskām personām, neatkarīgi no to atrašanās vietas Latvijā vai ārpus Latvijas.

Latvijas Pastāvīgajā šķīrējtiesā var tikt izšķirts jebkurš civiltiesisks strīds, ja vien strīds nav pakļauts ekskluzīvai valsts tiesu jurisdikcijai, un ja puses ir rakstiski vienojušās par strīda nodošanu izšķiršanai Latvijas Pastāvīgajā šķīrējtiesā.

Šķīrējtiesā var nodot izšķiršanai jebkuru civiltiesisku strīdu, izņemot strīdu:

  • kura izspriešana varētu aizskart tādas personas tiesības, kas nav šķīrējtiesas līguma dalībniece;
  • kurā kaut viena puse ir valsts vai pašvaldības iestāde vai par kuru pieņemts šķīrējtiesas nolēmums var skart valsts vai pašvaldības iestādes tiesības;
  • kurš saistīts ar ierakstiem civilstāvokļa aktu reģistrā;
  • par aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu tiesībām un pienākumiem vai ar likumu aizsargātām interesēm;
  • par lietu tiesību nodibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu attiecībā uz nekustamo īpašumu, ja strīda dalībnieks ir persona, kurai ar likumu ir ierobežotas tiesības iegūt nekustamo lietu īpašumā, valdījumā vai lietošanā;
  • par fiziskās personas izlikšanu no dzīvojamām telpām;
  • starp darbinieku un darba devēju, ja strīds radies, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot tiesību normas, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus (individuāls darba tiesību strīds);
  • par to personu tiesībām un pienākumiem, kurām pasludināts maksātnespējas process.
  • kurš saistīts ar sevišķā tiesāšanas kārtībā izskatāmiem jautājumiem.

Civiltiesisku strīdu nodošana izšķiršanai šķīrējtiesā pasaulē ir plaši izplatīta, jo tam ir vairākas priekšrocības:

  • Šķīrējtiesas procesa konfidencialitāte pretstatā valsts tiesas publiskumam. Šķīrējtiesas sēdes ir slēgtas, un personas, kas nav lietas dalībnieki, nevar atrasties sēdē bez pušu piekrišanas. Šķīrējtiesa nav tiesīga spriedumu nodot atklātībai bez pušu piekrišanas.
  • Strīda izšķiršana Latvijas Pastāvīgajā šķīrējtiesā ilgst vidēji divus mēnešus, un strīda izšķiršanas rezultātā pieņemtais nolēmums ir galīgs un nepārsūdzams.
  • Slēdzot šķīrējtiesas līgumu vai arī pēc šķīrējtiesas procesa uzsākšanas, puses var vienoties par strīda izšķiršanu rakstveida procesā. Tādā gadījumā pusēm nav jātērē laiks un papildus līdzekļi, lai ierastos uz šķīrējtiesas sēdi, un strīds tiek izšķirts, pamatojoties uz pušu iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem un materiāliem.
  • Mazāki tiesvedības izdevumi. Šķīrējtiesas procesa izdevumi ir zemāki nekā tiesāšanās izmaksas vispārējās jurisdikcijas tiesā, turklāt, ņemot vērā šķīrējtiesas nolēmuma galīgumu, puses var nerēķināties ar sagaidāmajām tiesāšanās izmaksām apelācijas un kasācijas tiesvedības procesos.
  • Puses var vienoties par tiesvedības valodu šķīrējtiesā, kā arī par šķīrējtiesas procesa norises vietu.
  • Ir nodrošināta šķīrējtiesas sprieduma izpilde citās valstīs saskaņā ar 1958.gada Ņujorkas konvenciju par ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumu atzīšanu un izpildīšanu, kurai ir pievienojusies arī Latvija un vēl vairāk kā 100 valstis.