Reglaments

APSTIPRINĀTS
Biedrības “Latvijas Pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājs”
2015.gada 23.februāra sēdē,
lēmuma Nr.2302/15

I VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

  • 1.1.Šķīrējtiesas nosaukums ir “Latvijas Pastāvīgā šķīrējtiesa”, turpmāk šajā reglamentā saukta Šķīrējtiesa. Šķīrējtiesas nosaukums angļu valodā ir “Latvian Permanent Arbitration Court”. Šķīrējtiesas nosaukums krievu valodā ir “Латвийский Постоянный третейский суд”.
  • 1.2.Šķīrējtiesa ir pastāvīgā šķīrējtiesa Šķīrējtiesu likuma izpratnē, kas darbojas pamatojoties uz Šķīrējtiesu likumu, šo reglamentu un pušu vienošanos.
  • 1.3.Šķīrējtiesas dibinātājs ir biedrība “Latvijas Pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājs”, reģistrācijas numurs 40008232928, turpmāk šajā reglamentā saukta Šķīrējtiesas dibinātājs.

Šķīrējtiesas darba organizācija

  • 1.4.Šķīrējtiesas darbu vada Šķīrējtiesas priekšsēdētājs. Šķīrējtiesas priekšsēdētāju ar savu lēmumu ieceļ un atceļ Šķīrējtiesas dibinātājs. Šķīrējtiesas priekšsēdētājs veic šajā reglamentā noteiktās funkcijas, lai pārraudzītu un nodrošinātu Šķīrējtiesas darbību, kā arī Šķīrējtiesas sastāva izveidošanu un tā darbību. Šķīrējtiesas priekšsēdētājs pilda arī šķīrējtiesneša pienākumus.
  • 1.5.Šķīrējtiesas priekšsēdētājs vienlaicīgi pilda arī Šķīrējtiesas kancelejas vadītāja funkcijas, pieņem un nosūta dokumentus, paraksta pavadvēstules, apliecina norakstu pareizību un veic citas līdzīgas darbības. Attiecībā uz izskatāmo lietu iepriekšminētās darbības pēc Šķīrējtiesas sastāva iecelšanas var veikt arī katrs atsevišķi no tajā esošiem šķīrējtiesnešiem.
  • 1.6.Šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu sarakstu ar savu lēmumu apstiprina, groza un papildina Šķīrējtiesas dibinātājs.

Šķīrējtiesā izšķiramie strīdi

  • 1.7.Šķīrējtiesa ir tiesīga izšķirt jebkuru civiltiesisku strīdu, ja puses vienojušās par šī strīda nodošanu izšķiršanai Šķīrējtiesā un ja strīds nav pakļauts ekskluzīvai valsts tiesu kompetencei.

Strīda izšķiršanā piemērojamās materiālo tiesību normas

  • 1.8.Izšķirot strīdu, Šķīrējtiesa vadās pēc likumiem un darījumu paražām, par kuru piemērošanu puses ir vienojušās, ciktāl tāda pušu vienošanās nav pretrunā Latvijas Civillikuma Ievada daļas tiesību normām un Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes Regulai (EK) Nr.593/2008. Ja puses nav vienojušās par to, pēc kādiem likumiem vai kādām darījumu paražām apspriežamas to savstarpējās attiecības, vai Šķīrējtiesa atzinusi to par spēkā neesošu, pušu tiesiskajai attiecībai piemērojamais likums nosakāms saskaņā ar Latvijas Civillikuma Ievada un Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes Regulas (EK) Nr.593/2008 noteikumiem.

II ŠĶĪRĒJTIESAS LĪGUMS

Šķīrējtiesas līguma jēdziens, tā puses un forma

  • 2.1. Šķīrējtiesas līgums ir vienošanās par strīda, kas jau radies vai var rasties nākotnē, nodošanu izšķiršanai Šķīrējtiesā. Šķīrējtiesas līgumu var noslēgt jebkura rīcībspējīga fiziskā persona, privāto tiesību juridiskā persona vai publisko tiesību juridiskā persona privāttiesību jomā.
  • 2.2. Šķīrējtiesas līgumu noslēdz rakstveidā. Šķīrējtiesas līgumu kā atsevišķu noteikumu var iekļaut jebkurā līgumā (šķīrējtiesas klauzula), kas ietver saistību, kuras sakarā radies vai var rasties civiltiesisks strīds. Šķīrējtiesas līgumu groza vai atceļ saskaņā ar pušu rakstveida vienošanos.
  • 2.3. Par rakstveida līgumu uzskatāma arī vienošanās, kas noslēgta, pusēm apmainoties ar pasta sūtījumiem vai izmantojot elektroniskās saziņas līdzekļus un nodrošinot, ka pušu griba nodot jau radušos vai iespējamu civiltiesisko strīdu izšķiršanai Šķīrējtiesā tiek fiksēta ar drošu elektronisko parakstu.
  • 2.4. Puses, vienojoties par strīda izšķiršanu Šķīrējtiesā, atzīst šo reglamentu par saistošu.
  • 2.5. Ja puses vienojušās par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā, bet nav noteikušas konkrētu šķīrējtiesu, un prasītājs iesniedzis prasību Šķīrējtiesā, un ja otra puse neceļ par to iebildums līdz atsauksmes iesniegšanas termiņa beigām, strīds ir pakļauts Šķīrējtiesai.
  • 2.6. Noslēdzot šķīrējtiesas līgumu, puses papildus var vienoties par šķīrējtiesnešu skaitu, šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību, šķīrējtiesas procesa kārtību, mutvārdu vai rakstveida procesu, strīda izšķiršanas vietu, šķīrējtiesas procesa valodu, šķīrējtiesas procesa izdevumu segšanas kārtību, piemērojamo likumu un citiem jautājumiem, ko puses uzskata par svarīgiem.

Šķīrējtiesas līguma spēks

  • 2.7. Personas, kas noslēgušas līgumu par strīda nodošanu izšķiršanai Šķīrējtiesā, nav tiesīgas no tā atteikties, ja likumā vai līgumā noteiktajā kārtībā šķīrējtiesas līgums nav grozīts vai atcelts.
  • 2.8. Šķīrējtiesas līgums ir spēkā, kamēr nav izbeigusies tiesiskā attiecība, kuras sakarā tas noslēgts. Ja šķīrējtiesas līgums kā atsevišķs noteikums ir ietverts pušu noslēgtajā līgumā, šķīrējtiesas līgums uzskatāms par patstāvīgu līgumu. Šķīrējtiesas līgums paliek spēkā arī tad, ja līgums, kurā tas ietverts, ir izbeidzies vai atzīts par spēkā neesošu.
  • 2.9. Cedējot prasību, uz cesionāru pāriet prasījuma tiesības, bet ne līgumā ietvertā šķīrējtiesas klauzula par civiltiesiskā strīda izskatīšanu Šķīrējtiesā.

III ŠĶĪRĒJTIESNEŠI

  • 3.1.Šķīrējtiesnesis ir persona, kas atbilstoši šķīrējtiesas līguma, Šķīrējtiesas reglamenta un Šķīrējtiesu likuma noteikumiem ir iecelta strīda izšķiršanai.
  • 3.2.Šķīrējtiesnesis var tikt iecelts no šķīrējtiesnešu saraksta. Šķīrējtiesnešu sarakstā iekļautie šķīrējtiesneši atbilst Šķīrējtiesu likuma 14., 15.panta prasībām un ir rakstveidā piekrituši būt šķīrējtiesnešu sarakstā.
  • 3.3.Šķīrējtiesnesis nav puses, kura to iecēlusi, pārstāvis. Šķīrējtiesnesim jāpilda savi pienākumi godprātīgi, nepakļaujoties nekādai ietekmei, viņam jābūt neatkarīgam, objektīvam un taisnīgam. Savā darbībā un lēmumu pieņemšanā šķīrējtiesnesis ir objektīvs un neatkarīgs.

Šķīrējtiesnešu skaits

  • 3.4. Šķīrējtiesnešu skaitam jāveido nepāra skaitlis. Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesnešu skaitu, šķīrējtiesas sastāvā ir trīs šķīrējtiesneši.
  • 3.5. Šķīrējtiesas sastāvā var būt viens šķīrējtiesnesis, ja puses tā vienojušās. Puses var vienoties arī par citu (nepāra) šķīrējtiesnešu skaitu.

Šķīrējtiesnešu iecelšana

  • 3.6. Puses var noteikt šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību. Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību, šķīrējtiesnešus ieceļ saskaņā ar Šķīrējtiesas reglamentu, ievērojot pušu līdztiesību. Puses var uzticēt jebkurai rīcībspējīgai fiziskajai vai juridiskajai personai iecelt šķīrējtiesnešus.
  • 3.7. Ja puses ir vienojušās, ka strīdu izskatīs viens šķīrējtiesnesis, bet nav vienojušās par konkrētu šķīrējtiesnesi, tad šķīrējtiesnesi no šķīrējtiesnešu saraksta ieceļ Šķīrējtiesas priekšsēdētājs.
  • 3.8.Ja puses ir vienojušās par trim šķīrējtiesnešiem vai strīds izskatāms trīs šķīrējtiesnešu sastāvā gadījumos, kad puses nav vienojušās par šķīrējtiesnešu skaitu vispār, tad prasītājam, iesniedzot prasību, jānorāda tā izvēlētais šķīrējtiesnesis. Šķīrējtiesas priekšsēdētājs, nosūtot atbildētājam paziņojumu par prasības pieteikuma saņemšanu, informē par to atbildētāju un piedāvā no savas puses izvēlēties šķīrējtiesnesi. Ja kāda no pusēm nav norādījusi no savas puses izvēlēto šķīrējtiesnesi līdz atsauksmes par prasību iesniegšanas termiņa beigām, šķīrējtiesnesi ieceļ Šķīrējtiesas priekšsēdētājs. Pušu izvēlētie šķīrējtiesneši vai Šķīrējtiesas priekšsēdētāja ieceltie šķīrējtiesneši, gadījumā, ja puses vai kāda no pusēm nav iecēlusi šķīrējtiesnesi, vienojoties ieceļ trešo šķīrējtiesnesi, kurš ir Šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs. Ja pušu izvēlētie šķīrējtiesneši vai Šķīrējtiesas priekšsēdētāja ieceltie šķīrējtiesneši, gadījumā, ja puses vai kāda no pusēm nav iecēlusi šķīrējtiesnesi, piecu kalendāro dienu laikā no to iecelšanas brīža nevar vienoties par Šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāja kandidātu, to ieceļ Šķīrējtiesas priekšsēdētājs.
  • 3.9.Ja puses vienojušās par citu (nepāra) šķīrējtiesnešu skaitu, katra no pusēm šī reglamenta 3.8.punktā noteiktajā kārtībā izvēlas vienādu šķīrējtiesnešu skaitu, kuri vienojoties no šķīrējtiesnešu saraksta ieceļ Šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāju. Ja pušu izvēlētie šķīrējtiesneši piecu kalendāro dienu laikā no to iecelšanas brīža nevar vienoties par Šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāja kandidātu, to ieceļ Šķīrējtiesas priekšsēdētājs.
  • 3.10. Ja prasību cēluši vairāki prasītāji vai ja prasība celta pret vairākiem atbildētājiem, attiecīgi prasītājiem vai atbildētājiem termiņā, kas noteikts atsauksmes par prasību iesniegšanai, jāvienojas par izvēlētā šķīrējtiesneša kandidatūru no savas puses. Ja puses nevienojas par šķīrējtiesneša kandidatūru, šķīrējtiesnesi ieceļ Šķīrējtiesas priekšsēdētājs.
  • 3.11.Izveidoto Šķīrējtiesas sastāvu apstiprina Šķīrējtiesas priekšsēdētājs, paziņojot par to pusēm. Apstiprinot Šķīrējtiesas sastāvu, Šķīrējtiesas priekšsēdētājs pārbauda, vai, izveidojot Šķīrējtiesas sastāvu, ir ievērota pušu vienošanās, Šķīrējtiesu likuma un šī reglamenta prasības.
  • 3.12.Ja Šķīrējtiesas priekšsēdētājs konstatē, ka Šķīrējtiesas sastāvs nav izveidots atbilstoši pušu vienošanās, Šķīrējtiesu likumam un Šķīrējtiesas reglamentam, tad Šķīrējtiesas priekšsēdētājs izveidoto Šķīrējtiesas sastāvu neapstiprina un Šķīrējtiesas sastāvs strīda izšķiršanai tiek veidots no jauna šī reglamenta noteiktajā kārtībā, novēršot pieļautos pārkāpumus.

Šķīrējtiesneša atcelšana

  • 3.13.Ja puse iecēlusi šķīrējtiesnesi un par to ir paziņots otrai pusei, tā nevar atcelt šo šķīrējtiesnesi bez otras puses piekrišanas.

Šķīrējtiesneša noraidīšana

  • 3.14. Personai, no kuras tiek prasīta piekrišana tās iecelšanai par šķīrējtiesnesi, jāatklāj pusēm jebkādi apstākļi, kuri var izraisīt pamatotas šaubas par tās objektivitāti un neatkarību. Ja šādi apstākļi radušies vai kļuvuši zināmi pēc šķīrējtiesas procesa uzsākšanas, bet pirms šķīrējtiesas procesa beigām, šķīrējtiesnesim tie nekavējoties jāatklāj pusēm.
  • 3.15. Lietas dalībnieks šķīrējtiesniesi var noraidīt, ja:
  • 3.15.1 uz šķīrējtiesnesi ir attiecināmi Šķīrējtiesu likuma 16.panta pirmajā daļā noteiktie ierobežojumi šķīrējtiesneša dalībai lietas izskatīšanā un šķīrējtiesnesis nav sevi atstatījis;
  • 3.15.2 šķīrējtiesnesis neatbilst Šķīrējtiesu likuma prasībām;
  • 3.15.3 šķīrējtiesnesis neatbilst prasībām, par kurām puses ir vienojušās;
  • 3.15.4 pastāv citi apstākļi, kas izraisa pamatotas šaubas par šķīrējtiesneša objektivitāti un neatkarību.
  • 3.16. Puse var noraidīt šķīrējtiesnesi, kuru tā iecēlusi vai kura iecelšanā piedalījusies, tikai tad, ja noraidījuma pamats tai kļuvis zināms pēc šķīrējtiesneša iecelšanas.
  • 3.17. Puses var vienoties par šķīrējtiesneša noraidījuma kārtību. Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesneša noraidījuma kārtību, jebkura no pusēm var pieteikt noraidījumu šķīrējtiesnesim piecu kalendāro dienu laikā no dienas, kad tā uzzinājusi par šī šķīrējtiesneša iecelšanu vai tai kļuvis zināms noraidījuma pamats, iesniedzot Šķīrējtiesā par to rakstveida paziņojumu, kurā jānorāda, kuru šķīrējtiesnesi tā noraida un noraidījuma pamatu.
  • 3.18.Ja šķīrējtiesnesis, kuram pieteikts noraidījums, neatsakās no savu pienākumu pildīšanas, jautājumu par šā šķīrējtiesneša noraidījumu izlemj Šķīrējtiesas sastāvs vai pats šķīrējtiesnesis piecu dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas.
  • 3.19. Šķīrējtiesnesis piecu kalendāro dienu laikā no dienas, kad tas uzzinājis par savu iecelšanu vai no dienas, kad tam kļuvis zināms par apstākļiem, kuri var izraisīt pamatotas šaubas par tā objektivitāti un neatkarību, atstata sevi no strīda izšķiršanas, paziņojot par to Šķīrējtiesas priekšsēdētājam, norādot atstatīšanas iemeslus.
  • 3.20. Ja šķīrējtiesnesis sevi ir atstatījis vai ja šķīrējtiesneša noraidījums tiek pieņemts, jauns šķīrējtiesnesis tiek iecelts šī reglamenta noteiktajā kārtībā, ja puses šķīrējtiesas līgumā nav vienojušās par citu kārtību.

Šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanās

  • 3.21. Šķīrējtiesneša pilnvaras izbeidzas, ja:
  • 3.21.1 viņš atstatījis sevi no strīda izšķiršanas;
  • 3.21.2 tiek pieņemts šķīrējtiesneša noraidījums;
  • 3.21.3 puses vienojušās par viņa atcelšanu;
  • 3.21.4 uz viņu attiecināmi Šķīrējtiesu likuma 15.pantā minētie ierobežojumi;
  • 3.21.5 ar viņa nāvi.
  • 3.22. Šķīrējtiesnesim ir tiesības atteikties no strīda izšķiršanas, rakstiski paziņojot par to Šķīrējtiesas priekšsēdētājam.
  • 3.23.Puses var brīvi vienoties par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanās kārtību.
  • 3.24.Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanās kārtību, pēc puses vai šķīrējtiesneša pieprasījuma, vai pēc savas iniciatīvas Šķīrējtiesas priekšsēdētājs lemj par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanu.
  • 3.25.Ja šķīrējtiesneša pilnvaras izbeigušās, jaunu šķīrējtiesnesi ieceļ šī reglamentā noteiktajā kārtībā.

Jauna šķīrējtiesneša iecelšanas sekas

  • 3.26.Ja tiek iecelts jauns šķīrējtiesnesis gadījumā, kad strīdu izskata viens šķīrējtiesnesis, vai ja tiek nomainīts Šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs, tad strīda izskatīšana tiek uzsākta no jauna.
  • 3.27.Ja tiek iecelts jauns Šķīrējtiesas sastāva šķīrējtiesnesis, tad jautājums par strīda izskatīšanu no jauna vai strīda izskatīšanas turpināšanu tiek izlemts pēc Šķīrējtiesas sastāva ieskatiem.

IV ŠĶĪRĒJTIESAS PROCESA SAGATAVOŠANA

Strīda pakļautība

  • 4.1. Šķīrējtiesas sastāvs lemj par civiltiesiskā strīda pakļautību Šķīrējtiesai, tajā skaitā par šķīrējtiesas līguma spēkā esamību. Jautājumu par strīda pakļautību Šķīrējtiesas sastāvs var izlemt jebkurā šķīrējtiesas procesa stadijā.
  • 4.2. Iesniegumu par to, ka civiltiesiskais strīds nav pakļauts Šķīrējtiesai, puse var iesniegt līdz atsauksmes par prasību iesniegšanas termiņa beigām.
  • 4.3. Ja iebildumi par to, ka strīda daļa nav pakļauta Šķīrējtiesai, pusei rodas sakarā ar prasības papildinājumiem vai grozījumiem, pretprasību vai tās papildinājumiem vai grozījumiem, minētie iebildumi jāizsaka nekavējoties, līdzko Šķīrējtiesa uzsāk šo prasījumu izšķiršanu.
  • 4.4. Ja puse noteiktajā termiņā nav iesniegusi Šķīrējtiesā iesniegumu par to, ka strīds vai tā daļa nav pakļauta Šķīrējtiesai, puse nav tiesīga vēlāk izteikt šādus iebildumus un tā uzskatāma par atteikušos no savām tiesībām celt šādus iebildumus.
  • 4.5. Ja Šķīrējtiesas sastāvs atzīst, ka strīds vai tā daļa nav pakļauta Šķīrējtiesai, Šķīrējtiesas sastāvs pieņem lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu pilnībā vai kādā tā daļā.
  • 4.6. Ja starp pusem ir domstarpibas par Skirejtiesas liguma esamibu vai speka esamibu, bet visparejas jurisdikcijas tiesa ir atzinusi, ka strids ir paklauts Skirejtiesai, Skirejtiesa ir tiesiga izskirt stridu ka paklautu tai.

Prasības nodrošināšana pirms prasības celšanas šķirējtiesā

  • 4.7. Prasītājs ir tiesīgs lūgt vispārējās jurisdikcijas tiesu nodrošināt prasību pirms tās celšanas Šķīrējtiesā. Pieteikums par prasības nodrošinājumu vai pieteikums par prasības nodrošinājuma grozīšanu nav uzskatāms par šķīrējtiesas līguma neievērošanu un nav šķērslis civiltiesiskā strīda izšķiršanai Šķīrējtiesā.

Procesuālie termiņi

  • 4.8. Procesuālos termiņus, to pagarināšanas vai atjaunošanas kārtību nosaka Šķīrējtiesas sastāvs, ievērojot Šķīrējtiesu likuma un šī reglamenta noteikumus.
  • 4.9. Līdz Šķīrējtiesas sastāva apstiprināšanai procesuālos termiņus, to pagarināšanas vai atjaunošanas kārtību nosaka Šķīrējtiesas priekšsēdētājs, ievērojot Šķīrējtiesu likuma un šī reglamenta noteikumus.
  • 4.10. Atsevišķos gadījumos, ja Šķīrējtiesa (Šķīrējtiesas sastāvs vai Šķīrējtiesas priekšsēdētājs) to uzskata par nepieciešamu, tā pēc savas iniciatīvas var pagarināt šajā reglamentā noteiktos termiņus.
  • 4.11. Procesuālo darbību izpildīšanai nosaka precīzu datumu vai termiņu līdz noteiktam datumam, vai laika periodu (gados, mēnešos, dienās vai stundās). Ja procesuālā darbība nav jāizpilda noteiktā datumā, to var izpildīt visā noteiktā termiņa laikā.
  • 4.12. Procesuālā termiņa tecējums, kas aprēķināms gados, mēnešos vai dienās, sākas nākamajā dienā pēc datuma vai pēc notikuma, kas nosaka tā sākumu. Procesuālā termiņa tecējums, kas aprēķināms stundās, sākas nākamajā stundā pēc notikuma, kas nosaka tā sākumu.
  • 4.13. Termiņš, kas skaitāms gados, izbeidzas termiņa pēdējā gada attiecīgā mēnesī un datumā. Termiņš, kas skaitāms mēnešos, izbeidzas termiņa pēdējā mēneša attiecīgā datumā. Ja mēnešos skaitāmais termiņš beidzas tādā mēnesī, kuram nav attiecīga datuma, tas izbeidzas šā mēneša pēdējā dienā. Termiņš, kas noteikts līdz konkrētam datumam, izbeidzas šajā datumā.
  • 4.14. Ja termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai likumā noteikta svētku diena, par termiņa pēdējo dienu skaitāma nākamā darba diena.
  • 4.15.Procesuālo darbību, kurai beidzas termiņš, var izpildīt termiņa pēdējā dienā līdz plkst. 24:00. Ja procesuālā darbība ir izpildāma Šķīrējtiesā, termiņš izbeidzas tajā stundā, kad Šķīrējtiesa saskaņā ar saviem iekšējās darba kārtības noteikumiem beidz darbu. Ja sūtījumi nodoti sakaru iestādē termiņa pēdējā dienā līdz plkst. 24:00, tad tie uzskatāmi par nodotiem termiņā.

Procesuālo termiņu nokavējuma sekas, to apturēšana, atjaunošana un pagarināšana

  • 4.16. Tiesības izpildīt procesuālās darbības zūd līdz ar šī reglamenta vai Šķīrējtiesas noteiktā termiņa notecēšanu. Pēc procesuālā termiņa izbeigšanās iesniegtās sūdzības un dokumentus nepieņem.
  • 4.17. Apturot šķīrējtiesas procesu, termiņa tecējums tiek apturēts. Termiņa tecējums apstājas brīdī, kad radies apstāklis, kas ir par pamatu šķīrējtiesas procesa apturēšanai. Procesuālā termiņa tecējums turpinās no dienas, kad atjaunots šķīrējtiesas process.
  • 4.18. Nokavētos procesuālos termiņus pēc puses pieteikuma var atjaunot Šķīrējtiesa, ja tā atzīst nokavēšanas iemeslus par attaisnojošiem. Atjaunojot nokavēto termiņu, Šķīrējtiesa vienlaikus atļauj izpildīt nokavēto procesuālo darbību.
  • 4.19. Pieteikumam par procesuālā termiņa atjaunošanu pievienojami dokumenti, kas nepieciešami procesuālās darbības izpildīšanai, un pamatojums termiņa atjaunošanai.
  • 4.20. Šķīrējtiesas noteiktos termiņus, ja Šķīrējtiesa uzskata to par lietderīgu, var pagarināt pēc puses pamatota pieteikuma.
  • 4.21. Ja pieteikums par termiņa pagarināšanu vai nokavētā termiņa atjaunošanu iesniegts līdz Šķīrējtiesas sastāva iecelšanai, tad to var izlemt Šķīrējtiesas priekšsēdētājs, bet ja pieteikums iesniegts pēc Šķīrējtiesas sastāva iecelšanas, tad to izlemj Šķīrējtiesas sastāvs.

Korespondence

  • 4.22. Šķīrējtiesa sagatavotos dokumentus (spriedumus, lēmumus, paziņojumus u.c.) nosūta pasta vai elektroniskā pasta sūtījumā. Dokumentus, kurus sagatavo un iesniedz Šķīrējtiesai puse (prasības pieteikumu, atsauksmi par prasību u.c.), Šķīrējtiesa pārējiem lietas dalībniekiem nosūta pasta vai elektroniskā pasta sūtījumā vai paziņo par to saņemšanu Šķīrējtiesā un iespējām ar tiem iepazīties.
  • 4.23. Fiziskajai personai minētos dokumentus Šķīrējtiesa nosūta ierakstītā pasta sūtījumā uz tās deklarētās dzīvesvietas adresi, bet, ja deklarācijā norādīta papildu adrese, — uz papildu adresi, ja vien fiziskā persona saziņai ar Šķīrējtiesu nav norādījusi citu adresi, bet juridiskajai personai - uz tās juridisko adresi.
  • 4.24. Minētos dokumentus elektroniskā pasta sūtījumā Šķīrējtiesa nosūta, ja puse ir paziņojusi Šķīrējtiesai, ka piekrīt saziņai ar Šķīrējtiesu izmantot elektronisko pastu. Šādā gadījumā Šķīrējtiesa dokumentus nosūta uz puses norādīto elektroniskā pasta adresi. Ja Šķīrējtiesa konstatē tehniskus šķēršļus dokumentu nosūtīšanai elektroniskā pasta sūtījumā, tos nosūta ierakstītā pasta sūtījumā.
  • 4.25. Minētie dokumenti uzskatāmi par saņemtiem izsniegšanas dienā, ja tie ir piegādāti un izsniegti adresātam personīgi. Ja tie ir nosūtīti ar pasta sūtījumu, uzskatāms, ka tie saņemti septītajā dienā pēc pasta sūtījuma nosūtīšanas dienas, bet, ja tie nosūtīti elektroniskā pasta sūtījumā, uzskatāms, ka tie saņemti divu darbdienu laikā pēc nosūtīšanas dienas.

Šķīrējtiesas procesa konfidencialitāte

  • 4.26. Šķīrējtiesas process ir konfidenciāls, ja vien puses nav vienojušās citādi.
  • 4.27. Šķīrējtiesas sēdes ir slēgtas. Personas, kas nav šķīrējtiesas procesa dalībnieki, var piedalīties šķīrējtiesas sēdē tikai ar pušu piekrišanu.
  • 4.28. Šķīrējtiesa ziņas par šķīrējtiesas procesu nesniedz citām personām un nepublicē, izņemot gadījumu, kad puses ir vienojušās citādi.

Pušu līdztiesība un sacīkste

  • 4.29. Pusēm šķīrējtiesas procesā ir vienlīdzīgas procesuālās tiesības. Šķīrējtiesas sastāvs nodrošina pusēm vienādas iespējas izmantot tām piešķirtās tiesības savu interešu aizsardzībai.
  • 4.30. Puses civiltiesiskā strīda izskatīšanas gaitā īsteno savas procesuālās tiesības sacīkstes formā. Sacīkste izpaužas, pusēm izmantojot savas tiesības iesniegt pierādījumus, dot paskaidrojumus un šķīrējtiesas sastāvam adresētus pieteikumus, piedaloties pierādījumu pārbaudē un novērtēšanā, kā arī veicot citas procesuālās darbības.

Šķīrējtiesas procesa kārtība

  • 4.31. Pusēm ir tiesības likuma ietvaros brīvi noteikt šķīrējtiesas procesa kārtību.
  • 4.32. Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesas procesa kārtību, uzskatāms, ka puses ir vienojušās par strīda izšķiršanu saskaņā ar Šķīrējtiesas reglamentu.
  • 4.33. Ja puses ir vienojušās tikai par atsevišķiem šķīrējtiesas procesa noteikumiem, Šķīrējtiesa ievēro pušu vienošanos, bet pārējā daļā vadās pēc Šķīrējtiesas reglamenta.
  • 4.34. Šķīrējtiesas process notiek atbilstoši šķīrējtiesas līguma noteikumiem, Šķīrējtiesas reglamentam, normatīvajiem tiesību aktiem un vispārējiem tiesību principiem.

Strīda izšķiršanas vieta

  • 4.5. Puses var vienoties par šķīrējtiesas procesa vietu. Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesas procesa vietu, šķīrējtiesas procesa norises vieta ir Šķīrējtiesas atrašanās vieta, taču Šķīrējtiesas sastāvam ir tiesības brīvi noteikt citu šķīrējtiesas procesa norises vietu, ievērojot lietderības apsvērumus.
  • 4.36. Lai iepazītos ar faktiem, uz kuriem atsaucas puses, tai skaitā, apskatītu pierādījumus, vai pārbaudītu tos, Šķīrējtiesa var sanākt jebkurā vietā, kuru tā uzskata par piemērotu, informējot par to puses, kuras ir tiesīgas piedalīties apskatē.
  • 4.37. Ja puses vienojas par šķīrējtiesas procesa vietu, kas nav Šķīrējtiesas atrašanās vieta, pusēm ir pienākums nodrošināt šīs vietas pieejamību šķīrējtiesas procesam. Ja šķīrējtiesas procesa vieta, par kuru puses vienojušās, ir ārpus Rīgas, pusēm jāsedz šķīrējtiesnešu, kā arī nepieciešamības gadījumā eksperta, tulku, sekretāra un cita Šķīrējtiesas personāla ceļa un uzturēšanās izdevumi, apmaksājot tos iepriekš.
  • 4.38. Ja strīda izšķiršanas vieta ir Rīga, bet kāda no pusēm ir iecēlusi šķīrējtiesnesi, kura prakses vieta ir ārpus Rīgas, attiecīgā šķīrējtiesneša ceļa un uzturēšanās izdevumus šķīrējtiesas procesa gaitā sedz puse, kas šķīrējtiesnesi ir iecēlusi.

Šķīrējtiesas procesa valoda

  • 4.39. Pusēm ir tiesības vienoties par šķīrējtiesas procesa valodu.
  • 4.40.Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesas procesa valodu, šķīrējtiesas procesa valoda ir latviešu valoda, taču Šķīrējtiesas sastāvam ir tiesības noteikt citu valodu par šķīrējtiesas procesa valodu.
  • 4.41.Ja Šķīrējtiesas sastāvs, vai kāds no šķīrējtiesnešiem, vai procesa dalībniekiem nepārvalda valodu, kurā notiek šķīrējtiesas process, Šķīrējtiesa pieaicina tulku. Tulka pakalpojumu apmaksas kārtību nosaka Šķīrējtiesas priekšsēdētājs.
  • 4.42.Šķīrējtiesas sastāvs var pieprasīt no pusēm jebkura iesniegtā dokumenta un rakstveida pierādījuma tulkojumu valodā, kurā notiek šķīrējtiesas process.

Pušu pārstāvība

  • 4.4. Fiziskā persona savu lietu Šķīrējtiesā ved pati vai ar pilnvarota pārstāvja starpniecību. Fizisko personu pārstāvību noformē ar notariāli apliecinātu pilnvaru.
  • 4.44. Juridiskās personas lietu Šķīrējtiesā ved tā amatpersona, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī juridiskās personas pilnvarots pārstāvis. Juridisko personu pārstāvību noformē ar rakstveida pilnvaru vai dokumentiem, kas apliecina amatpersonas tiesības bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt juridisko personu.
  • 4.45. Par pilnvarotu pārstāvi var būt jebkura fiziskā persona, izņemot personu:
  • 4.45.1. kura nav sasniegusi pilngadību;
  • 4.45.2. kurai nodibināta aizgādnība;
  • 4.45.3. kurai ar tiesas spriedumu atņemtas tiesības vest citu personu lietas;
  • 4.45.4.kura ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei ar šķīrējtiesnesi, kas izšķir civiltiesisko strīdu;
  • 4.45.5. kura sniegusi juridisko palīdzību civiltiesiskā strīda otrai pusei šajā vai ar to saistītā citā lietā;
  • 4.45.6. kura piedalījusies mediācijā šajā vai ar to saistītā citā lietā.
  • 4.46. Persona, kas ir vai pēdējo piecu gadu laikā ir bijusi Šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu sarakstā, nevar būt puses pārstāvis un to nevar pieaicināt juridiskās palīdzības sniegšanai.
  • 4.47. Konstatējot minētos apstākļus, Šķīrējtiesas sastāvs nepielaiž šādu personu civiltiesiskā strīda izšķiršanā.
  • 4.48. Puses šķīrējtiesas procesā var pieaicināt zvērinātus advokātus juridiskās palīdzības sniegšanai. Advokāta pilnvarojumu juridiskās palīdzības sniegšanai apliecina orderis. Ja advokāts uzstājas kā puses pilnvarots pārstāvis, šo pilnvarojumu apliecina ar rakstveida pilnvaru.

Šķīrējtiesas procesa uzsākšana

  • 4.49. Šķīrējtiesas process sākas ar prasības pieteikuma iesniegšanas brīdi.
  • 4.50. Prasības pieteikumu Šķīrējtiesai iesniedz rakstveidā Šķīrējtiesas priekšsēdētājam Šķīrējtiesas atrašanās vietā vai arī nosūta ierakstītā pasta sūtījumā uz Šķīrējtiesas atrašanās vietu.

Prasības pieteikums

  • 4.51. Prasības pieteikumā norāda:
  • 4.51.1. prasītāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu, bet, ja tādas nav, - dzīvesvietu; juridiskajai personai - tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Prasītājs var norādīt savu tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi, ja piekrīt saziņai ar šķīrējtiesu izmantot tālruni vai elektronisko pastu;
  • 4.51.2. atbildētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu un deklarācijā norādīto papildu adresi, bet, ja tādas nav, - dzīvesvietu; juridiskajai personai - tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Atbildētāja personas kodu vai reģistrācijas numuru norāda, ja tas ir zināms;
  • 4.51.3. ja prasību ceļ pārstāvis, - prasītāja pārstāvja vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi saziņai ar šķīrējtiesu; juridiskajai personai - tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;
  • 4.51.4. prasībās par naudas summas piedziņu – kredītiestādes nosaukumu un tā konta numuru, kurā veicama samaksa, ja šāds konts ir;
  • 4.51.5. prasības priekšmetu, summu, prasības summas aprēķinu;
  • 4.51.6. prasības pamatu un pierādījumus, kas to apstiprina;
  • 4.51.7. prasītāja prasījumus;
  • 4.51.8. pievienoto dokumentu sarakstu;
  • 4.51.9. no savas puses izvēlēto šķīrējtiesnesi, ja strīds izskatāms šķīrējtiesas sastāvā, ko veido trīs vai vairāki šķīrējtiesneši;
  • 4.51.10. citas ziņas, ja tās nepieciešamas lietas izskatīšanai.
  • 4.52. Prasības pieteikumam pievieno:
  • 4.52.1. šķīrējtiesas līgumu, ja vien tas nav ietverts līgumā, kura sakarā radies strīds;
  • 4.52.2. līgumu, kura sakarā radies strīds;
  • 4.52.3. dokumentus, uz kuriem prasītājs atsaucas prasības pieteikumā;
  • 4.52.4. prasības pieteikuma norakstus pārējiem šķīrējtiesas procesa dalībniekiem atbilstoši šķīrējtiesas procesa dalībnieku skaitam;
  • 4.52.5. dokumentu, kas apliecina šķīrējtiesas procesa izdevumu - šķīrējtiesas tiesvedības maksas un šķīrējtiesneša honorāra samaksu.
  • 4.53. Prasības pieteikumu paraksta un iesniedz prasītājs vai tā pilnvarotais pārstāvis. Ja prasību prasītāja vārdā ceļ pārstāvis, prasības pieteikumam pievienojama pilnvara vai cits dokuments, kas apliecina pārstāvja pilnvarojumu celt prasību.

Paziņojums par šķīrējtiesas procesa uzsākšanu

  • 4.54. Ja prasības pieteikums un tam pievienotie dokumenti atbilst šī reglamenta prasībām, Šķīrējtiesas priekšsēdētājs nekavējoties nosūta atbildētājam paziņojumu par šķīrējtiesas procesa uzsākšanu un prasības pieteikuma norakstu, piedāvājot atbildētājam atbilstoši šī reglamenta noteikumiem iesniegt atsauksmi par prasību, kā arī norādīt no savas puses izvēlēto šķīrējtiesnesi, ja strīds izskatāms šķīrējtiesas sastāvā, ko veido trīs vai vairāki šķīrējtiesneši.
  • 4.55. Ja prasības pieteikums un tam pievienotie dokumenti neatbilst šī reglamenta prasībām, Šķīrējtiesas priekšsēdētājs atstāj prasības pieteikumu bez tālākas virzības un informē par to iesniedzēju, dodot tam laiku novērst trūkumus.
  • 4.56. Ja Šķīrējtiesas priekšsēdētāja noteiktajā termiņā trūkumi tiek novērsti, prasības pieteikums tiek uzskatīts par iesniegtu un tiek uzsākts šķīrējtiesas process.
  • 4.57. Ja Šķīrējtiesas priekšsēdētāja noteiktajā termiņā trūkumi netiek novērsti, prasības pieteikums tiek atdots iesniedzējam bez izskatīšanas.

Atsauksme par prasību

  • 4.58. Ja puses nav vienojušās par atsauksmes par prasību iesniegšanas termiņu, atsauksmi par prasību atbildētājs iesniedz Šķīrējtiesā 15 (piecpadsmit) dienu laikā no paziņojuma par šķīrējtiesas procesa uzsākšanu un prasības pieteikuma noraksta nosūtīšanas dienas.
  • 4.59. Ievērojot atbildētāja atrašanās vietu, strīda sarežģītību, atbildētāju skaitu, Šķīrējtiesas priekšsēdētājs pēc saviem ieskatiem var noteikt garāku termiņu atsauksmes par prasību iesniegšanai, tomēr tas nevar būt garāks par objektīvi nepieciešamu un pārsniegt 30 (trīsdesmit) dienas.
  • 4.60. Atsauksmē par prasību atbildētājs norāda:
  • 4.60.1. vai viņš atzīst prasību pilnīgi vai kādā tās daļā;
  • 4.60.2. savus iebildumus pret prasību un to pamatojumu;
  • 4.60.3. apstākļus, ar kuriem viņš pamato savus iebildumus, un pierādījumus, kas tos apstiprina;
  • 4.60.4. citus apstākļus, kurus viņš uzskata par nozīmīgiem lietas izskatīšanā.
  • 4.60.5. savu tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi, ja viņš piekrīt saziņai ar Šķīrējtiesu izmantot tālruni vai elektronisko pastu.
  • 4.61. Atsauksmei par prasību atbildētājam jāpievieno pierādījumi, uz kuriem pamatoti viņa iebildumi.
  • 4.62. Atbildētājs atsauksmei par prasību pievieno tik daudz atsauksmes par prasību norakstu, cik šķīrējtiesas procesā ir dalībnieku.

Pretprasība

  • 4.63. Atbildētājs var iesniegt pretprasību, kuru Šķīrējtiesa var izšķirt kopā ar prasību, ja pretprasības priekšmets aptverts ar šķīrējtiesas līgumu.
  • 4.64. Šķīrējtiesa pieņem pretprasību, ja:
  • 4.64.1. starp sākotnējo prasību un pretprasību iespējams savstarpējs ieskaits;
  • 4.64.2. pretprasības apmierināšana pilnīgi vai daļēji izslēdz sākotnējās prasības apmierināšanu;
  • 4.64.3. pretprasībai un sākotnējai prasībai ir savstarpējs sakars un to kopīga izskatīšana sekmēs lietas ātrāku un pareizāku izskatīšanu.
  • 4.65. Pretprasību Šķīrējtiesai iesniedz rakstveidā, pievienojot tikpat pretprasības norakstu, cik ir šķīrējtiesas procesa dalībnieku. Pretprasību iesniedz atbilstoši prasības pieteikuma iesniegšanas vispārīgiem noteikumiem.
  • 4.66.Puses var vienoties par pretprasības iesniegšanas kārtību. Ja puses nav vienojušās par citu pretprasības iesniegšanas kārtību, pretprasība iesniedzama termiņā, kāds ir noteikts atsauksmes par prasību iesniegšanai.

Prasības grozīšana un papildināšana

  • 4.67. Ja puses nav vienojušās citādi, pusei ir tiesības rakstveidā grozīt vai papildināt prasību, kamēr nav uzsākta strīda izskatīšana pēc būtības.
  • 4.68. Ja, grozot vai papildinot prasību, tiek palielināts tās apmērs, tad pusei, kura groza vai papildina prasību, papildus jāsamaksā attiecīgie šķīrējtiesas procesa izdevumi.
  • 4.69. Ja tiek grozīts vai papildināts prasības pamats, atbildētājam ir tiesības Šķīrējtiesas sastāva noteiktajā termiņā iesniegt rakstveida atsauksmi par prasību.
  • 4.70. Prasību nevar grozīt tādā veidā, ka tā pārsniedz šķīrējtiesas līguma robežas.

Šķīrējtiesas sēdes noteikšana

  • 4.71. Pēc tam, kad no atbildētāja ir saņemta atsauksme par prasību vai arī ir notecējis atbildētājam noteiktais termiņš atsauksmes par prasību iesniegšanai un ir iecelts Šķīrējtiesas sastāvs, Šķīrējtiesas sastāvs nosaka šķīrējtiesas sēdes laiku.
  • 4.72. Paziņojumu par pirmo šķīrējtiesas sēdi Šķīrējtiesa nosūta pusēm ierakstītā pasta sūtījumā ne vēlāk kā 15 (piecpadsmit) dienas iepriekš, ja puses nav vienojušās par īsāku termiņu. Paziņojums par kārtējo (otro un nākamo) šķīrējtiesas sēdi tiek nodots pusēm pret parakstu vai nosūtīts ierakstītā vēstulē vismaz 10 (desmit) dienas pirms šķīrējtiesas sēdes.

V STRĪDU IZSKATĪŠANA ŠĶĪRĒJTIESĀ

Strīda izšķiršanas veidi un norises kārtība

  • 5.1.Ievērojot pušu noslēgto šķīrējtiesas līgumu, Šķīrējtiesas sastāvs civiltiesisko strīdu izšķir mutvārdu vai rakstveida procesā.
  • 5.2. Mutvārdu procesā Šķīrējtiesas sastāvs rīko šķīrējtiesas sēdi, lai uzklausītu pušu paskaidrojumus un iebildumus, kā arī lai pārbaudītu pierādījumus.
  • 5.3. Rakstveida procesā šķīrējtiesas sastāvs izšķir strīdu, pamatojoties tikai uz iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem un materiāliem.
  • 5.4. Šķīrējtiesas sastāvs izskata strīdu mutvārdu procesā, ja puses nav šķīrējtiesas līgumā vienojušās par procesa veidu vai ja tās vienojušās par rakstveida procesu, bet kāda no pusēm līdz nolēmuma pieņemšanai pieprasa mutvārdu procesu.
  • 5.5. Ievērojot šī reglamenta un pušu vienošanās noteikumus, Šķīrējtiesa var noturēt šķīrējtiesas procesu tādā veidā, kādā tā uzskata par lietderīgu, ar noteikumu, ka strīds izšķirams bez liekas vilcināšanās un ka pusēm tiek nodrošinātas vienādas iespējas izmantot tām piešķirtās tiesības savu interešu aizsardzībai.
  • 5.6. Strīda izšķiršana mutvārdu procesā sākas ar brīdi, kad noteiktajā dienā un laikā Šķīrējtiesas sastāvs atklāj šķīrējtiesas sēdi un paziņo par strīda izšķiršanas uzsākšanu.
  • 5.7. Strīda izšķiršana rakstveida procesā sākas ar brīdi, kad Šķīrējtiesas sastāvs sanāk strīda izšķiršanai.

Pušu iepazīšanās ar saņemtajiem materiāliem un pierādījumiem

  • 5.8.. Šķīrējtiesas sastāvs iepazīstina puses ar iesniegumiem, dokumentiem un citu informāciju, kuru tas saņēmis, kā arī ar ekspertu atzinumiem un citiem pierādījumiem.

Sekas, ja puse nepiedalās šķīrējtiesas procesā

  • 5.9. Ja atbildētājs šajā reglamentā noteiktajā termiņā neiesniedz atsauksmi par prasību, Šķīrējtiesa turpina procesu, neuzskatot šādu neiesniegšanu par prasības atzīšanu, ja vien šķīrējtiesas līgumā nav noteikts citādi.
  • 5.10. Ja puse bez attaisnojoša iemesla neierodas uz šķīrējtiesas mutvārdu sēdi vai neiesniedz rakstveida vai citus pierādījumus, Šķīrējtiesa turpina procesu un izšķir strīdu, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem pierādījumiem.

Pierādījumi

  • 5.11. Pierādījumi ir ziņas, uz kuru pamata Šķīrējtiesas sastāvs nosaka tādu faktu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme strīda izšķiršanā.
  • 5.12. Pierādīšanas līdzekļi Šķīrējtiesā var būt pušu paskaidrojumi, rakstveida pierādījumi (rakstveida dokumenti, audioieraksti, videomagnetofona lentes, elektronisko datu nesēji, digitālie videodiski u.c.), lietiskie pierādījumi un ekspertu atzinumi.
  • 5.13. Pierādījumus iesniedz puses. Katrai pusei jāpierāda tie apstākļi, ar kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
  • 5.14. Dokumentus iesniedz oriģinālā vai noteiktā kārtībā apliecināta noraksta, kopijas vai izraksta veidā. Ja puse iesniedz dokumentu noraksta, kopijas vai izraksta veidā, Šķīrējtiesas sastāvs pats vai pēc otras puses lūguma var pieprasīt iesniegt dokumenta oriģinālu. Dokumenta oriģinālu pēc tās personas lūguma, kas iesniegusi šo dokumentu, Šķīrējtiesas sastāvs atdod atpakaļ iesniedzējam, pievienojot šķīrējtiesas procesa materiāliem noteiktā kārtībā apliecinātu tā norakstu, kopiju vai izrakstu.
  • 5.15. Šķīrējtiesas sastāvs nosaka pierādījumu pieļaujamību un attiecināmību.
  • 5.16. Nekādiem pierādījumiem nav iepriekš noteikta spēka, kas saistītu Šķīrējtiesas sastāvu.
  • 5.17. Šķīrējtiesas sastāvs pēc puses motivēta lūguma ir tiesīgs pieprasīt, lai otra puse izsniedz tās rīcībā esošos rakstveida pierādījumus. Pusei, kura lūdz, lai Šķīrējtiesas sastāvs pieprasa rakstveida pierādījumu, jāapraksta šīs pierādījums un jāmotivē, kāpēc tā uzskata, ka pierādījums atrodas pie pretējās puses.
  • 5.18. Ja puse atsakās iesniegt Šķīrējtiesas sastāvam tā norādītajā termiņā pieprasīto rakstveida pierādījumu, nenoliegdama, ka šis pierādījums atrodas pie tās, Šķīrējtiesas sastāvs var atzīt par pierādītiem tos faktus, kuru apstiprināšanai pretēja puse atsaukusies uz šo rakstveida pierādījumu.
  • Protokols

    • 5.19. Šķīrējtiesas sēdes protokolē tikai tad, ja kāda no pusēm to pieprasa.
    • 5.20. Ja kāda no pusēm vēlas, lai šķīrējtiesas sēde tiktu protokolēta, tai vismaz trīs kalendārās dienas pirms nozīmētās šķīrējtiesas sēdes jāiesniedz par to rakstveida iesniegums, pievienojot tam pierādījumus par atlīdzības par sekretāra pakalpojumiem samaksu.
    • 5.21. Šķīrējtiesas sēdes protokolu raksta Šķīrējtiesas izraudzīts sekretārs. Šķīrējtiesas sēdes protokolu paraksta visi šķīrējtiesneši un sekretārs. Šķīrējtiesas sēdes protokolu paraksta ne vēlāk kā trešajā dienā pēc šķīrējtiesas sēdes pabeigšanas. Pusēm ir tiesības iepazīties ar protokolu un 5 (piecu) dienu laikā pēc tā parakstīšanas iesniegt rakstveida iebildumus, norādot protokolā konstatētās nepilnības. Par iebildumu pamatotību lemj Šķīrējtiesas sastāvs.

    Ekspertīze

    • 5.22. Ja šķīrējtiesas līgumā nav noteikts citādi, Šķīrējtiesas sastāvs pēc puses lūguma var noteikt ekspertīzi un tās veikšanu uzdot vienam vai vairākiem ekspertiem.
    • 5.23. Ja Šķīrējtiesas sastāvs atzīst puses lūgumu par pamatotu, Šķīrējtiesas sastāvs pieņem lēmumu par ekspertīzes noteikšanu vai ekspertu pieaicināšanu. Ekspertīze tiek noteikta tikai tad, ja puse Šķīrējtiesas noteiktajā termiņā avansā ir iemaksājusi Šķīrējtiesā atlīdzību par eksperta pakalpojumiem. Avansa summas apmēru nosaka Šķīrējtiesa.
    • 5.24. Ekspertu izraugās puses pēc savstarpējas vienošanās, bet, ja tāda nav panākta Šķīrējtiesas sastāva noteiktajā termiņā, tad ekspertu izraugās Šķīrējtiesas sastāvs.
    • 5.25. Lūgumā par ekspertīzes noteikšanu pusei ir jānorāda jautājumi, par kuriem, pēc viņas domām, ekspertam jādod atzinums. Otrai pusei ir tiesības iesniegt Šķīrējtiesai jautājumus, par kuriem, ekspertam jādod atzinums. Jautājumus, kuros nepieciešams eksperta atzinums, nosaka Šķīrējtiesas sastāvs. Pušu uzdoto jautājumu noraidīšana Šķīrējtiesas sastāvam ir jāmotivē.
    • 5.26. Šķīrējtiesas sastāva lēmumā par ekspertīzes noteikšanu norādāms, kuros jautājumos nepieciešams eksperta atzinums un kam uzdots izdarīt ekspertīzi.
    • 5.27. Puses pēc Šķīrējtiesas sastāva pieprasījuma iesniedz ekspertam nepieciešamās ziņas vai dokumentus, uzrāda preces vai citus priekšmetus.
    • 5.28. Pēc eksperta atzinuma sagatavošanas un saņemšanas Šķīrējtiesā, puses ir tiesīgas iepazīties ar to.
    • 5.29. Pēc puses lūguma Šķīrējtiesas sastāvs uzaicina ekspertu piedalīties šķīrējtiesas sēdē. Puses ir tiesīgas uzdot ekspertam jautājumus par atzinumu.

    Puses izstāšanās procesuālās sekas

    • 5.30. Fakts, ka fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, beigusi pastāvēt, pats par sevi neizbeidz šķīrējtiesas līgumu, ja puses nav vienojušās citādi un apstrīdētās tiesiskās attiecības pieļauj tiesību pārņemšanu. Šādā gadījumā Šķīrējtiesas sastāvs aptur šķīrējtiesas procesu līdz tiesību pārņēmēja noteikšanai.
    • 5.31. Prasījuma cesija ir pamats šķīrējtiesas procesa izbeigšanai, ja vien puses nav no jauna vienojušās par civiltiesiskā strīda izskatīšanu Šķīrējtiesā.

    Tiesības uz iebildumiem

    • 5.32. Ja ir pārkāpts vai nav ievērots kāds no šķīrējtiesas procesa noteikumiem, kas noteikts Šķīrējtiesu likumā, šajā reglamentā vai pušu šķīrējtiesas līgumā, pusei ir tiesības rakstveidā iesniegt Šķīrējtiesas sastāvam un otrai pusei iebildumus tiklīdz tai par attiecīgo pārkāpumu ir kļuvis zināms vai vajadzēja kļūt zināmam.
    • 5.33. Par šādu iebildumu pamatotību lemj Šķīrējtiesas sastāvs. Ja Šķīrējtiesas sastāvs atzīst, ka iebildumi ir pamatoti, tās pienākums ir novērst šķīrējtiesas procesa pārkāpumu pirms turpināt procesu.
    • 5.34. Ja puse neiesniedz iebildumus, uzskatāms, ka tā ir atteikusies no savām tiesībām celt iebildumus, izņemot gadījumu, kad iebildumus puse nav iesniegusi no tās neatkarīgu iemeslu dēļ.

    Šķīrējtiesas nolēmumu pieņemšana

    • 5.35. Visi nolēmumi (lēmumi un spriedumi) Šķīrējtiesā, ja tās sastāvā ir trīs vai vairāk šķīrējtiesneši, tiek pieņemti ar balsu vairākumu.
    • 5.36. Šķīrējtiesas nolēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā. Šķīrējtiesas nolēmums nav pārsūdzams.
    • 5.37. Šķīrējtiesas sastāvs galīgo nolēmumu strīdā taisa rakstveidā un to paraksta šķīrējtiesneši. Ja Šķīrējtiesas sastāvā ir vairāki šķīrējtiesneši, nolēmumu paraksta visi šķīrējtiesneši. Ja kāds no šķīrējtiesnešiem neparaksta nolēmumu, Šķīrējtiesas nolēmumā jānorāda iemesls, kāpēc nav viņa paraksta.
    • 5.38. Šķīrējtiesnešu parakstus uz nolēmuma apliecina ar Šķīrējtiesas zīmogu.
    • 5.39. Šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs var patstāvīgi izlemt procesuālos jautājumus, ja viņam to uzticējušas puses vai pārējie šķīrējtiesneši.

    Strīda izšķiršanas atlikšana

    • 5.40. Šķīrējtiesas sastāvam ir pienākums atlikt strīda izšķiršanu, ja šķīrējtiesas sēdē neierodas kāds no lietas dalībniekiem un viņam nav paziņots par šķīrējtiesas sēdes laiku un vietu.
    • 5.41. Šķīrējtiesas sastāvs var pieņemt lēmumu par strīda izšķiršanas atlikšanu, ja Šķīrējtiesas sastāvs atzīst, ka nav iespējams strīdu izšķirt konkrētajā šķīrējtiesas sēdē, tai skaitā ja puse (tās pārstāvis) nav ieradies uz šķīrējtiesas sēdi tādu iemeslu dēļ, kurus Šķīrējtiesa ir atzinusi par attaisnojošiem, un puse (tās pārstāvis) ir pieteicis lūgumu neizskatīt strīdu bez puses (tās pārstāvja) klātbūtnes, vai pēc lietas dalībnieka lūguma, lai dotu viņam iespēju iesniegt papildu pierādījumus, kā arī citos gadījumos.
    • 5.42. Ja, atliekot strīda izšķiršanu, šķīrējtiesas sastāvs nosaka nākošās šķīrējtiesas sēdes laiku, tā par to paziņo šķīrējtiesas sēdē pusēm personīgi vai nosūta paziņojumu vai lēmuma norakstu ierakstītā pasta sūtījumā, vai elektroniskā pasta sūtījumā, ja puse piekritusi saziņai ar Šķīrējtiesu izmantot elektronisko pastu. Ja pusēm par nākamo šķīrējtiesas sēdi paziņo ar pasta sūtījumu, tas jānosūta vismaz 10 (desmit) dienas iepriekš, ja vien puses nevienojas par īsāku termiņu.

    Šķīrējtiesas procesa apturēšana

    • 5.43. Šķīrējtiesas sastāvs var pieņemt lēmumu par šķīrējtiesas procesa apturēšanu:
    • 5.43.1. ja fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, ir beigusi pastāvēt un tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu, un puses nav vienojušās, ka šķīrējtiesas process šādā gadījumā izbeidzams;
    • 5.43.2. ja Šķīrējtiesas sastāvs nosaka ekspertīzi;
    • 5.43.2. ja puses par to ir vienojušās;
    • 5.43.3. citos gadījumos, kad Šķīrējtiesas sastāvs atzīst, ka strīda izskatīšana nav iespējama kādu objektīvu apstākļu dēļ.
    • 5.44. Šķīrējtiesas sastāvs var pieņemt lēmumu par šķīrējtiesas procesa apturēšanu pēc puses lūguma vai pēc savas iniciatīvas, norādot lēmumā apstākļus līdz kuru iestāšanās vai izbeigšanās brīdim šķīrējtiesas process ir apturēts, vai termiņu, uz kādu šķīrējtiesas process ir apturēts.
    • 5.45. Šķīrējtiesas procesu šķīrējtiesas sastāvs atjauno ar lēmumu pēc savas iniciatīvas vai pēc pušu pieteikuma.

    Prasības atstāšana bez izskatīšanas

    • 5.46. Šķīrējtiesas sastāvs var pieņemt lēmumu par prasības atstāšanu bez izskatīšanas pēc prasītāja lūguma, kā arī ja prasītājs atkārtoti neierodas uz šķīrējtiesas sēdi, ja strīds izskatāms mutvārdu procesā, un nav lūdzis strīdu izšķirt bez viņa klātbūtnes.
    • 5.47. Ja prasība atstāta bez izskatīšanas, prasītājs ir tiesīgs prasības pieteikumu iesniegt no jauna.
    • 5.48. Šķīrējtiesas sastāvs var pieņemt lēmumus arī par citiem procesuāliem jautājumiem, neizspriežot civiltiesisko strīdu pēc būtības.

    Šķīrējtiesas procesa izbeigšana

    • 5.49. Šķīrējtiesas sastāvs pieņem lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu, ja:
    • 5.49.1. prasītājs atteicies no prasības;
    • 5.49.2. puses vienojas par izlīgumu;
    • 5.49.3. šķīrējtiesas līgums likumā vai līgumā noteiktā kārtībā zaudējis spēku;
    • 5.49.4. Šķīrējtiesas sastāvs atzīst, ka civiltiesiskais strīds nav piekritīgs Šķīrējtiesai;
    • 5.49.5. fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, ir beigusi pastāvēt un tiesiskā attiecība nepieļauj tiesību pārņemšanu vai puses ir vienojušās, ka šķīrējtiesas process šādā gadījumā izbeidzams.
    • 5.50. Ja prasītājs atsakās no prasības līdz Šķīrējtiesas sastāva iecelšanai, lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu pieņem Šķīrējtiesas priekšsēdētājs.
    • 5.51. Ja šķīrējtiesas process izbeigts šī reglamenta 5.49.1. un 5.49.2. punktā norādīto iemeslu dēļ, atkārtota griešanās šķīrējtiesā vai vēršanās rajona (pilsētas) tiesā strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nav pieļaujama.
    • 5.52. Ja šķīrējtiesas process izbeigts šī reglamenta 5.49.3., 5.49.4. un 5.49.5. punktā norādīto iemeslu dēļ, prasības pieteikumu var iesniegt rajona (pilsētas) tiesā.

    Izlīgums

    • 5.53. Izlīgums pieļaujams jebkurā civiltiesiskā strīdā, bet tas nav pieļaujams, ja tā noteikumi aizskar citas personas tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses.
    • 5.54. Šķīrējtiesa veicina pušu strīda noregulēšanu ar izlīgumu.
    • 5.55. Izlīgumu puses slēdz rakstveidā un tajā norāda: juridiskai personai – tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi, fiziskai personai - vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, kā arī strīda priekšmetu un katras puses saistības, ko tās labprātīgi uzņemas pildīt.
    • 5.56. Ja šķīrējtiesas procesa laikā puses panāk izlīgumu, Šķīrējtiesas sastāvs šķīrējtiesas procesu izbeidz.
    • 5.57. Ja puses to lūdz un Šķīrējtiesas sastāvs tam piekrīt, Šķīrējtiesas sastāvs sastāda izlīgumu šķīrējtiesas sprieduma veidā, tajā iekļaujot noteikumus, par kuriem panākta vienošanās. Šādam šķīrējtiesas spriedumam ir tāds pats statuss un juridiskais spēks kā jebkuram citam šķīrējtiesas spriedumam, ar kuru civiltiesiskais strīds izšķirts pēc būtības.

    Šķīrējtiesas spriedums

    • 5.58. Šķīrējtiesas sastāvs 14 (četrpadsmit) dienu laikā pēc tam, kas civiltiesisko strīdu izskatījis pēc būtības, taisa spriedumu.
    • 5.59. Spriedumā norāda:
    • 5.59.1. Šķīrējtiesas sastāvu;
    • 5.59.2. sprieduma taisīšanas datumu un šķīrējtiesas procesa norises vietu;
    • 5.59.3. ziņas par pusēm – fiziskās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, citus personas identifikācijas datus un deklarētās dzīvesvietas adresi vai citu saziņai izmantojamu adresi, juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas numuru, citus personu identificējošus datus un juridisko adresi;
    • 5.59.4. strīda priekšmetu;
    • 5.59.5. sprieduma motivējumu, ja vien puses nav vienojušās citādi;
    • 5.59.6. secinājumu par prasības pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai par pilnīgu vai daļēju noraidīšanu un šķīrējtiesas sprieduma būtību;
    • 5.59.7. piedzenamo summu, ja spriedums taisīts par naudas piedziņu, atsevišķi norādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus un arī šo procentu apmēru;
    • 5.59.8. konkrēto mantu un tās vērtību, kas piedzenama mantas neesamības gadījumā, ja spriedums taisīts par mantas atdošanu natūrā;
    • 5.59.9. kam, kādas darbības un kādā termiņā jāizpilda, ja spriedums uzliek par pienākumu izpildīt noteiktas darbības;
    • 5.59.10. kāda sprieduma daļa attiecas uz katru no prasītājiem, ja spriedums taisīts vairāku prasītāju labā, vai kāda sprieduma daļa jāizpilda katram atbildētājam, ja spriedums taisīts pret vairākiem atbildētājiem;
    • 5.59.11. šķīrējtiesas procesa izdevumus un to sadalījumu starp pusēm;
    • 5.59.12. pušu izdevumus par juridisko palīdzību lietā, ja tādi ir, un to sadalījumu starp pusēm;
    • 5.59.13. citu informāciju, ko Šķīrējtiesas sastāvs uzskata par nepieciešamu.
    • 5.60. Sprieduma motivējumā norāda, kādēļ Šķīrējtiesas sastāvs vienam pierādījumam devis priekšroku salīdzinājumā ar citu pierādījumu un atzinis dažus faktus par pierādītiem, bet citus – par nepierādītiem.
    • 5.61. Šķīrējtiesas spriedumu (vai tā norakstu) nosūta pusēm 3 (trīs) darbdienu laikā no tā taisīšanas dienas.
    • 5.62. Šķīrējtiesas nolēmuma noraksta atbilstību oriģinālam apliecina Šķīrējtiesas priekšsēdētājs ar savu parakstu un Šķīrējtiesas zīmogu.

    Šķīrejtiesas sprieduma labošana, izskaidrošana un papildsprieduma taisīšana

    • 5.63. Šķīrējtiesas sastāvs pēc savas iniciatīvas vai puses lūguma var labot spriedumā pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdas. Šādas kļūdas var labot bez pušu piedalīšanās.
    • 5.64. Ja vien puses nav vienojušās citādi, tad viena puse, paziņojot par to otrai pusei, 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc sprieduma (tā noraksta) nosūtīšanas vai saņemšanas dienas var lūgt Šķīrējtiesas sastāvu izskaidrot spriedumu, negrozot tā saturu. Sprieduma izskaidrojums no tā pieņemšanas brīža kļūst par sprieduma neatņemamu sastāvdaļu.
    • 5.65. Ja vien puses nav vienojušās citādi, tad viena puse, paziņojot par to otrai pusei, 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc sprieduma (tā noraksta) nosūtīšanas vai saņemšanas dienas var lūgt Šķīrējtiesas sastāvu taisīt papildspriedumu, ja nav izlemts kāds no pieteiktajiem prasījumiem, par kuru bija iesniegti pierādījumi un par kuru puses devušas paskaidrojumus. Ja Šķīrējtiesas sastāvs uzskata lūgumu par pamatotu, tas taisa papildspriedumu. Papildspriedumu Šķīrējtiesas sastāvs taisa saskaņā ar šī reglamenta noteikumiem, kas attiecas uz šķīrējtiesas sprieduma taisīšanu.
    • 5.66. Šķīrējtiesas sastāvs ne vēlāk kā 15 (piecpadsmit) dienas iepriekš paziņo pusēm par šķīrējtiesas sēdi, kurā tiks izlemts jautājums par sprieduma labošanu, izskaidrošanu vai papildsprieduma taisīšanu. Ja sprieduma labošanas dēļ var mainīties tā rezolutīvā daļa, bet sprieduma būtība nemainās, Šķīrējtiesas sastāvs aicina puses izteikt savu viedokli. Pušu neierašanās nav šķērslis sprieduma labošanai, izskaidrošanai vai papildsprieduma taisīšanai.

    Šķīrējtiesas sprieduma izpildīšanas kārtība

    • 5.67. Šķīrējtiesas spriedums pusēm ir obligāts un izpildāms labprātīgi tajā noteiktajā termiņā. Labprātīgai sprieduma izpildei noteiktais termiņš nav īsāks par 10 (desmit) dienām.
    • 5.68. Ja šķīrējtiesas spriedums izpildāms Latvijā, bet netiek labprātīgi pildīts, ieinteresētā puse ir tiesīga Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā vērsties rajona (pilsētas) tiesā ar pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei.
    • 5.69. Ja šķīrējtiesas spriedums izpildāms ārpus Latvijas Republikas, bet netiek labprātīgi pildīts, tas ir nododams piespiedu izpildei atbilstoši 1958.gada 10.jūnija Ņujorkas Konvencijai par ārvalstu arbitrāžas spriedumu atzīšanu un izpildi.

    Šķīrējtiesas procesa dokumentu glabāšana pēc procesa pabeigšanas

    • 5.70. Šķīrējtiesas procesa dokumenti 10 (desmit) gadus pēc šķīrējtiesas procesa pabeigšanas paliek glabāšanā Šķīrējtiesā. Šķīrējtiesa dokumentus glabā saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto arhīva dokumentu glabāšanas kārtību.

    VI ŠĶĪRĒJTIESAS PROCESA IZDEVUMI

    Šķīrējtiesas procesa izdevumi

    • 6.1. Šķīrējtiesas procesa izdevumos ietilpst ar civiltiesiskā strīda izskatīšanu saistītās izmaksas un šķīrējtiesnešu honorārs, kas norādīti Šķīrējtiesas reglamenta pielikumā Nr.1.
    • 6.2. Ar civiltiesiskā strīda izskatīšanu saistītās izmaksas ir tiesvedības maksa, kā arī maksa par tulka un sekretāra pakalpojumiem, maksa par ekspertīzes veikšanu un eksperta piedalīšanos šķīrējtiesas procesā, šķīrējtiesneša ceļa un uzturēšanās izdevumi, kā arī citi iespējamie ar strīda izšķiršanu saistītie izdevumi, kuru samaksas kārtību nosaka Šķīrējtiesa, ievērojot reglamenta noteikumus.
    • 6.3. Ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir izdevumi par juridisko palīdzību, ar pierādījumu savākšanu saistītie izdevumi un izdevumi sakarā ar ierašanos uz šķīrējtiesas sēdēm.
    • 6.4. Iesniedzot prasības pieteikumu Šķīrējtiesā, prasītājam Šķīrējtiesas reglamenta pielikumā Nr.1 norādītajā bankas kontā jāiemaksā tiesvedības maksa un šķīrējtiesnešu honorārs.
    • 6.5. Šķīrējtiesas procesa izdevumu apmērs, kas norādīts Šķīrējtiesas reglamenta pielikumā Nr.1, ar Šķīrējtiesas priekšsēdētāja lēmumu var tikt grozīts, ievērojot prasības summu, civiltiesiskā strīda sarežģītību, šķīrējtiesas līguma nosacījumus, strīda izspriešanai nepieciešamo laiku, kā arī citus ar strīda izšķiršanu saistītus apstākļus. Šķīrējtiesa procesa laikā var pieprasīt papildus šķīrējtiesas procesa izdevumu samaksu.
    • 6.6. Maksu par tulka un sekretāra pakalpojumiem, maksu par ekspertīzes veikšanu un eksperta piedalīšanos šķīrējtiesas procesā, kā arī citus šķīrējtiesas procesa izdevumus, maksā tā puse, kura iesniegusi lūgumu par sekretāra, tulka un eksperta piedalīšanos, kā arī ekspertīzes veikšanu šķīrējtiesas procesā. Ja šādu lūgumu pieteikušas abas puses, katra iemaksā pusi no izdevumu summas.
    • 6.7. Sekretārs, tulks vai eksperts šķīrējtiesas procesā tiek pieaicināti un ekspertīze noteikta tikai pēc tam, kad puse nomaksā Šķīrējtiesas noteikto atlīdzību par šo personu pakalpojumiem.
    • 6.8. Šķīrējtiesas priekšsēdētajs ir tiesīgs pēc puses lūguma vai pēc savas iniciatīvas samazināt šķīrējtiesas procesa izdevumu apmēru.

    Šķīrējtiesas procesa izdevumu atmaksāšana

    • 6.9. Ja prasības pieteikums saskaņā ar šī reglamenta 4.57.punktu tiek atdots iesniedzējam bez izskatīšanas vai prasītājs atsauc savu prasību līdz Šķīrējtiesas sastāva iecelšanai, pusei tiek atmaksāts šķīrējtiesneša honorārs.
    • 6.10. Ja prasītājs samazina prasības apmēru vai prasība tiek atsaukta pēc Šķīrējtiesas sastāva iecelšanas, tad iemaksātie šķīrējtiesas procesa izdevumi netiek atmaksāti.
    • 6.11. Šķīrējtiesas procesa izdevumi atmaksājami pilnīgi vai daļēji, ja iemaksāti lielāki šķīrējtiesas procesa izdevumi, nekā to nosaka šis reglaments vai Šķīrējtiesa;
    • 6.12. Šķīrējtiesas procesa izdevumus atmaksā ar noteikumu, ka pieteikums par to atmaksāšanu iesniegts Šķīrējtiesā gada laikā no summas iemaksas dienas.

    Šķīrējtiesas procesa izdevumu atlīdzināšana

    • 6.13. Puses var vienoties par šķīrējtiesas procesa izdevumu sadalījumu starp tām. Ja puses par to nav vienojušas, šķīrējtiesas procesa izdevumu atlīdzināšana tiek noteikta saskaņā ar šī reglamenta noteikumiem.
    • 6.14. Pusei, kuras labā taisīts spriedums, Šķīrējtiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos šķīrējtiesas procesa izdevumus un ar lietas vešanu saistītos izdevumus.
    • 6.15. Ja prasība apmierināta daļēji, šķīrējtiesas procesa izdevumus piespriež prasītājam proporcionāli šķīrējtiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam - proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.
    • 6.16. Ja prasītājs atsakās no prasības, tas atlīdzina atbildētājam radušās ar civiltiesiskā strīda izskatīšanu saistītās izmaksas un ar lietas vešanu saistītos izdevumus. Prasītāja samaksātos šķīrējtiesas procesa izdevumus un ar lietas vešanu saistītos izdevumus šajā gadījumā atbildētājs neatlīdzina. Tomēr, ja prasītājs neuztur savus prasījumus tāpēc, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis, Šķīrējtiesa pēc prasītāja lūguma piespriež no atbildētāja prasītāja samaksātos šķīrējtiesas procesa izdevumus un ar lietas vešanu saistītos izdevumus.
    • 6.17. Ja prasība atstāta bez izskatīšanas, Šķīrējtiesa pēc atbildētāja lūguma piespriež no prasītāja atbildētāja samaksātās ar civiltiesiskā strīda izskatīšanu saistītās izmaksas un ar lietas vešanu saistītos izdevumus.
    • 6.18. Ja šķīrējtiesas process izbeidzas sakarā ar pušu izlīgumu un izlīgumā puses nav noteikušas šķīrējtiesas procesa izdevumu sadalījumu, tad šķīrējtiesas procesa izdevumu samaksas sadalījumu starp pusēm nosaka Šķīrējtiesas sastāvs.
    • 6.19. Izdevumi par juridisko palīdzību ir atlīdzināmi šādos apmēros:
    • 6.19.1. prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa nepārsniedz 8500 euro, — to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 30 procentiem no prasījumu apmierinātās daļas,
    • 6.19.2. prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa pārsniedz 8500 euro līdz 57000 euro, — to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 2850 euro,
    • 6.19.3. prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa pārsniedz 57000 euro, — to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 5 procentiem no prasījumu apmierinātās daļas,
    • 6.19.4. prasībās, kurām nav mantiska rakstura, — to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 2850 euro.
    • 6.19.5. Šķīrējtiesas sastāvs var noteikt mazāku apmēru atlīdzināmo izdevumu par juridisko palīdzību samaksai, ievērojot taisnīguma un samērīguma principu, kā arī izvērtējot objektīvos ar lietu saistītos apstākļus, tai skaitā lietas sarežģītību un apjomu.
    • 6.20. Ar pierādījumu savākšanu saistītie izdevumi un izdevumi sakarā ar ierašanos uz šķīrējtiesas sēdēm ir atlīdzināmi izdevumu faktiskajā apmērā.
    • 6.21. Ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam, ja tā prasība ir apmierināta pilnīgi vai daļēji, kā arī tad, ja prasītājs neuztur savus prasījumus sakarā ar to, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis.
    • 6.22. Ja prasība noraidīta, Šķīrējtiesa ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no prasītāja par labu atbildētājam.